Izlasot franču postmodernisma filozofa Mišela Fuko grāmatas „Seksualitātes vēstures” 2.nodaļu, saskatīju daudz interesantas domas attiecībā uz seksualitāti un tās veidošanos. Seksualitāte ir ar dzimumtieksmes apmierināšanu saistīto ieviržu un izturēšanās aktu kopums. Šādu definējumu varam atrast svešvārdu vārdnīcā. Kultūrantropoloģijā ir četri dažādi raksturlielumi, kas ietverti seksualitātes definēšanā – bioloģiskais dzimums, dzimuma identitāte (skatīta psiholoģiskā aspektā), seksuālā orientācija un sociālā dzimuma loma kultūras normu aspektā. Taču Mišels Fuko piedāvā trīs paņēmienus, kā analizēt seksualitāti – ar zināšanām par seksualitāti, ar varas sistēmām, kas to regulē, ar formām, kurās indivīdi sevi atzīst par seksuālu subjektu.
Grāmatā M.Fuko aprakstījis grieķu polisas uzbūves īpatnības, skatoties uz šīm īpatnībām no seksuālo attiecību skatu punkta. Viņš arī izskaidro baudu morālo problematizāciju, dietētiku, ekonomiku, erotiku un patiesu mīlestību. Filozofs apskata katru no šiem punktiem, izdalot pielietošanas variantus un meklējot optimālo paņēmienu pareizas dzīves organizēšanā. Senajā Grieķijā ar jēdzienu „pareiza (tikumiska) dzīve” skaidrota ar godu un atzinību ne tikai konkrētam indivīdam, bet gan visai polisai, kur indivīds dzīvo. …
