1. Tirgojamās un netirgojamās preces, šī sadalījuma nozīme.
Spēja saražot produktu vēl nenozīmē, ka tās kļūs par preci, savukārt, spēja saražot preci iekš. tirgum vēl nenozīmē, ka tās kļūs par preci starpt. tirgū. Preci ārzemēs var nepirkt
1)tās nekonkurētspējas dēļ (labojams faktors);
2)šo preci principā nevar piedāvāt ārējam tirgum, jo no starpt.mobilitātes viedokļa preces dalās: tirgojamās un netirgojamās preces.
a)tirgojamās preces – tās, kuras var pārvietoties starp valstīm.
b)netirgojamās – tiek patērētas ražotāja valstī un nepārvietojas uz citām valstīm.
Tā iemesla dēļ kā pastāv netirgojamās preces, jebkuras ekon. politikas izmaiņas var rādīt būtiskās soc. Problēmas un apgrūtināt attīstības procesu.
Atšķirības starp tirgojamām un netirgojamām precēm.
1)tirgoj. precei cenu nosaka D un S starpt. tirgū, bet netirgojamai iekš. (nacionālais) tirgus;
2)iekš. bilances uzturēšana starp tirgojamo preču D un S nav tik ļoti būtiskā kā netirgojamām precēm;
3)tirg. preču iekšējo cenu dinamika ir līdzīga tai, kādi pastāv citās valstīs; bet netirgojamo preču cenas var būtiski atšķirties.
Lielāko daļu netirg. preču sastāda pakalpojumi. Šī preču klasifikācija tika ievēsta 1950.gados. Preču mobilitāte ir atkarīga arī no transporta izmaksām un tirdzniecības barjerām. Ja preces cena ir augsta, tad gandrīz vienmēr tā ir tirgojama (zelts). Ja arī transporta izmaksas būs lielas, tās nebūs tik būtiskās, salīdzinot ar ieņēmumiem no pārdošanās. Šīs sadalījums jebkurā gadījumā ir relatīvs. Visbiežāk izmanto dalījumu, kurā pamatā ir ANO pieņemta standartizēta rūpniecības klasifikācija, un preces un pakalpojumi tiek dalīti 9 pamat grupas.
1. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, medniecība, zivsaimniecība…
