Motivācijas pamajedzieni
Motivācija tiek definēta ar “uz mērķi tendētas” uzvedības palīdzību. Tā ir saistīta ar šādas uzvedības spēku un virzienu. Motivācija tiek izmantota, kad cilvēki sagaida, ka ar dažādām darbībām ir iespējams vadīt uz izvirzīto mērķu sasniegšanu un noteikt atlīdzību – tādu, kas apmierinās viņu īpašās vajadzības.
Darbinieku darbība ir atkarīga no trīs faktoriem:
Prasmes un spējām (iespējas veikt attiecīgu darbību);
Resursiem (materiāli, instrumenti, iekārtas, informācija);
Motivēšanas (būt ieinteresētam veikt attiecīgo darbu).
Ja pirmie divi faktori ir, bet trešais nemaz, tad vadītāja darbs būs vērsts uz neveiksmēm. Viņam ir jābūt ne tikai labam plānotājam un organizatoram, bet arī smalkam psihologam, kurš spēj atrast piemērotu brīdi un izmantot īstos līdzekļus, lai motivētu padotos darīt to, ko no viņiem sagaida. Motivācijai ir liela loma organizācijā, jo motivēti darbinieki paaugstina darba ražīgumu un kvalitāti. Ja darbiniekam trūkst prasmes vai zināšanu, lai veiktu kādu darbu, tad vadītājs parasti zina, kas jādara – jāpaaugstina kvalifikācija vai darbs jāuztic citam darbiniekam utt.…
