-
Kā saimniekoja Livonijas zemnieks no 14.gadsimta beigām līdz 16.gadsimta sākumam?
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Teritoriālās vienības | 4 |
| 1.1. | Pagasts | 4 |
| 1.2. | Ciems | 4 |
| 1.3. | Arkli | 5 |
| 2. | Zemnieku stāvoklis | 6 |
| 2.1. | Zemnieku šķiras | 6 |
| 2.2. | Pagasta un ciema amatvīri | 7 |
| 3. | Saimniekošana un tās veidi | 7 |
| 3.1. | Zemkopība | 7 |
| 3.2. | Klaušas | 8 |
| 3.3. | Nodevas | 9 |
| 4. | Muižu izcelšanās un to iemesli | 10 |
| 4.1. | Muižniecība | 10 |
| Secinājumi | 11 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 12 |
Jau 14 gs. Parādās iepriekš nedzirdēts jauns nosaukums – pagasts. Tas nav pieminēts ne „Indriķa hronikā”, ne arī „Atskaņu hronikā”. 1354. gadā pagasta vārds minēts „Vidzemes muižu dokumentos” arhibīskapa Fromholda un viņa vasaļu brāļu Tīzenhauzenu robežapgabalu izmaiņā Krustpils apkaimē. Vēlāk 15. gs. Vidzemes dokumentos vairākkārt sastopams pagasta vārds. A.Švābe noskaidroja, kad vārdam pagasts bija 4 nozīmes vēsturiskās attīstības gaitā 1) karaļa mielasta tiesības amata ceļojuma laikā, 2) Nodoklis, 3) Saistīts ar mielasta dzīrēm, dienas kad maksāja nodokli, 4) Lauku iedzīvotāju teritoriāli administratīvais iedalījums šī nodokļa ievākšanai. Jau 14. un 15. gs., dokumentos vārdu „pagasts” lieto praktiski tikai teritorijas apzīmēšanai. Analizējot kartes izriet, ka pagasti veidojās teritorijās, kur bijis kāds pilskalns, Senlatvijas pilsnovads, bet nebūt ne visi, piemēram, Ķeipenes pagastā nav zināms pilskalns.1
Drošu ziņu par to no kādiem senlatvijas pilsnovadiem izveidojās pagasti, nav, bet izsaka domu, kad pagasti izveidojās no atsevišķas kara draudzes jeb pilsnovada.
Kāda ziņa no 1473. g. Par veco Siguldas pagastu liecina, ka: Pagasti pastāvējuši agrāk un tie izveidojušies pie pilskalniem, bet vācu kungi laika gaitā mainījuši to nosaukumus un lielumus. Vācu kungi iekārtoja saimniecības no saviem apsvērumiem ne tik daudz no latviešu zemes agrākajiem iedalījumiem. Novadu robežas tika mainītas un grozītas atbilstoši vasaļu interesēm.2
Skatot tālāk pagasta veidošanās problēmu jāmin, ka pagasti iespējams tika dalīti ciemos kā ,piemēram, 1399. g. arhibīskaps Jānis no Vllenrodes izlēņoja Jānim Vildenbergam Rozulas pili un tās novadu kopa ar pagastiem un ciemiem. …
Kā saimniekoja Livonijas zemnieks 14.gs. beigas līdz 16.gs. sākums Tēzes: 1. Viduslaiku Livonijas zemnieki dzīvoja pagastos un ciemos. Pagasti iedalījās ciemos. Ciemi sastāvēja no arkliem. Arkls bija zemes platības mērs un saimnieciska vienība pēc, kuras ievāca nodokļus un klaušas. Pagasti un ciemi kalpoja par pārvaldes un nodevu ievākšanas teritoriālu vienību. Laika gaitā to nozīme mainījās. 2. Livonijas valstiņās zemnieka stāvoklis nebija vienāds. Viņi atšķīrās gan tiesiskā, gan sociālā ziņā. Pagastos un ciemos dzīvoja un saimniekoja: saimnieki, iebūvieši, vaļinieki, dreļļi, brīvzemnieki un laidenieki. Dažas zemnieku šķiras veica arī pārvaldes uzdevumus: pagasta vecākais jeb vagars, desmitnieks, rijkuris. 3. Galvenie zemkopības veidi bija līdumu, atmatu zemkopība, kā arī papuvju sistēma. Galvenie instrumenti: spīļarkls ar dzelzs lemešiem. Bija arī koka arkli un kapļi. Galvenais vilcējspēks 14. -16.gs. bija vērsis. Zemnieki audzēja rudzus, miežus, griķus u.c. kultūras. Līdzās naturālajai saimniecībai pieauga tirgus saimniecība, kā rezultātā bruņinieki pārvērtās par muižniekiem. Attiecības starp zemniekiem un vācu kungiem saimnieciski izpaudās nodevās un klaušās. Par klaušām sauca bezmaksas piespiedu darbu, kurš bija jāveic muižā, savukārt par nodevām viduslaikos sauca zemnieku piespiedu maksājumus kunga, parasti naturālijās jeb lauku ražojumos, kā arī naudā.
