Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.05.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Varš', 1.
  • Konspekts 'Varš', 2.
  • Konspekts 'Varš', 3.
  • Konspekts 'Varš', 4.
  • Konspekts 'Varš', 5.
  • Konspekts 'Varš', 6.
  • Konspekts 'Varš', 7.
  • Konspekts 'Varš', 8.
  • Konspekts 'Varš', 9.
  • Konspekts 'Varš', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Izplatība dabā. Vara klarks Zemes garozā ir ~68 ppm. Tā kā varam ir relatīvi augsts elektroda standartpotenciāls (+ 0,337 V), dabā tas ir sastopams gan brīvā, gan arī saistītā veidā. Nozīmīgākās vara rūdas sastāv no oksīdu, sulfīdu, arsenīdu, hlorīdu un karbonātu minerāliem. Svarigākie sulfīdu minerāli ir vara pirīts (halkopirīts) CuFeS2, bornīts Cu3FeS3, vara spīde Cu2S, kā arī kubanīts CuFe2S3. Svarīgākās skābekli saturošās vara rūdas ir sarkanā vara rūda (minerāls kuprīts) Cu2O, zaļais malahīts Cu2(OH)2CO3 un zilais lazurīts (jeb azurīts) Cu3(OH)2(CO3)2. Dabā esošais varš sastāv no diviem stabiliem izotopiem 63Cu (69,17%) un 65Cu (30,83%). Iegūšana brīvā veidā. Vara iegūšanai visbiežāk izmanto vara pirītu CuFeS2. Tā kā vara saturs rūdās, kuras izmanto tā iegūšanai, parasti ir ļoti mazs (reti kad pārsniedz 1%, bet visbiežāk ir tikai ~0,5%), tad vispirms rūdas bagātina, izmantojot flotāciju. Smalki sasmalcinātu vara rūdu sajauc ar lielu ūdens daudzumu, kurš satur nedaudz speciālas eļļas. Varu saturošā rūda slapinās ar šo eļļu un kopā ar putām nostājas ūdens virspusē, bet tukšā rūda, kura slapinās ar ūdeni, nevis ar eļļu, nogrimst apakšā. Atdalot eļļu, iegūst daudz koncentrētāku vara rūdu (15 - 20 % Cu). Lai samazinātu sēra daudzumu, rūdu daļēji apdedzina. Pēc apdedzināšanas iegūst Cu2S, FeS un Fe2O3 maisījumu. Lai atdalītu varu no dzelzs piemaisījumiem, iegūto maisījumu sakausē ar koksu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants