Vērtējums:
Publicēts: 29.04.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Civiltiesību avoti jēdziens un veidi', 1.
  • Referāts 'Civiltiesību avoti jēdziens un veidi', 2.
  • Referāts 'Civiltiesību avoti jēdziens un veidi', 3.
  • Referāts 'Civiltiesību avoti jēdziens un veidi', 4.
  • Referāts 'Civiltiesību avoti jēdziens un veidi', 5.
  • Referāts 'Civiltiesību avoti jēdziens un veidi', 6.
  • Referāts 'Civiltiesību avoti jēdziens un veidi', 7.
  • Referāts 'Civiltiesību avoti jēdziens un veidi', 8.
  • Referāts 'Civiltiesību avoti jēdziens un veidi', 9.
  • Referāts 'Civiltiesību avoti jēdziens un veidi', 10.
  • Referāts 'Civiltiesību avoti jēdziens un veidi', 11.
  • Referāts 'Civiltiesību avoti jēdziens un veidi', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Civiltiesību avoti - jēdzins    3
2.  Civiltiesību avotu veidi    4
1)  Likumi    4
2)  Ieraduma tiesības    6
3)  Tiesu prakse    7
4)  Tiesību zinātne    8
3.  Secinājumi    9
  Izmantotā literatūra    10
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Iepazīstot civiltiesību avotus un izskatot tos sīkāk, var secināt, ka civiltiesības ir ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Cilvēki dzīvojot ikdienas rutīnā, pat nepamana, ka katra viņu darbība ir mazākā vai lielākā mērā balstīta uz likuma, vai paražu tiesību pamata.
Iepazīstoties ar dažādu autoru darbiem, izriet uzskats, ka katrs no viņiem izceļ civiltiesību avotus dažādākās nozīmes. Taču tiesību avoti ir parādījušies un aprakstīti sen pagātnē, tos nevar aizstāt vai izdomāt kaut ko jaunu. Tiesu praksei bijis līdzīgs spēks likumam un ieraduma jeb paražu tiesībām. Izpētot informācijas avotus, daudzviet rakstās, ka ieraduma tiesībām vēsturē bija līdzvērtīgs spēks kā arī likumam, dažreiz tās pat gāza likuma spēku. Visu izpētīto autoru darbos runājas par visiem zināmiem četriem civiltiesību avotiem kuras tika aprakstītas arī sīkāk.
Darbojoties ar informācijas avotiem tika atrasts uzskats, ka par piekto tiesību avotu uzskata sociālo autonomiju. Zināmām sociālām vienībām likumdevējs deleģē, piešķir tiesību zināmās robežās izstrādāt zināmas normas, zināmus statūtus. Tādā veidā var izcelties pilnīgi jaunas normas, kādēļ arī šādu sociālu autonomiju jāatzīst par tiesību avotu.
Tomēr galvenais tiesību avots ir, un manuprāt paliks – likums. Kā arī galvenais secinājums – likumi jāzin visiem, tieši likums satur un regulē civiltiesiskās uzvedības normas. Likumi ir sastādīti tā, lai tie būtu saprotami visiem, kā arī visiem ir pienākums tos ievērot.

Atlants