Kādā citā avotā tas tiek aprakstīts nedaudz citādāk, tomēr pamata doma tiek saglabāta. Tajā rakstīts, ka termins “globalizācija” tiek plaši izmantots, lai raksturotu plaša mēroga kardinālās izmaiņas sabiedrībā un ekonomiskajā attīstībā. To izmanto dažādos aspektos un ar dažādām nozīmēm. Šaurākā nozīmē to lieto, lai apzīmētu ekonomisko aktivitāšu ģeogrāfiskās izplatības palielināšanos. Citreiz terminu “globalizācija” izmanto vairāk institucionālā izpratnē, aprakstot kapitālisma izplatību visā pasaulē. Visbeidzot dažkārt to lieto kā liberalizācijas un lielākas ekonomiskās atvērtības sinonīmu. Šīs izpratnes nav pretrunā viena ar otru, tomēr tās neraksturo tās milzīgās izmaiņas, kas notiek pasaulē. 1
Kādā citā avotā tiek rakstīts, ka pastāv uzskats, ka globalizācija nemaz nepastāv, ka šis apzīmējums ir izdomāts, lai aprakstītu jau notiekošus pasaules procesus. Globalizācijas jēdziens var noderēt kā domāšanas instruments, bet, iespējams, ne kā konkrētu tendenču kopums, kura ietvaros raudzīties uz dažādām pasaules politikas norisēm. 2
Globalizācija visā pasaulē ir radījusi situāciju, ka notikumi vienā pasaules malā tieši ietekmē notikumus citā pasaules vietā. Cilvēki un informācija var pārvietoties daudz ātrāk šādā pasaulē. Globalizācijas rezultātā ir izveidojusies arī lielāka savstarpēja atkarība valstu, to sabiedrību un tautsaimniecību starpā. 3
Globalizācijas process var norisināties dažādā intensitātē dažādās valstīs un indivīdu dzīvēs, un šim procesam dažādos pasaules reģionos var būt dažādas sekas.…
