Kā zināms, senie balti un lībieši pieturējās un ievēroja paražu tiesības, un tās netika pierakstītas līdz pat 13. gadsimta sākumam. Tās nebija sistematizētas, gana primitīvas, bet bargas. Jāsaka, ka senie balti un lībieši izveidoja atbilstošu tiesības aizsardzības veidu.
Runājot par prokuroru kā tādu, šis amats sāka veidoties Latvijā 13. gs. Ap to laiku fogta tiesa Rīgā kļuva par pirmās instances tiesu. Tiesā izveidojās tāds amats kā prokurators jeb aizstāvis, kas konsultēja savos aizstāvamos(mūsdienu izpratnē-advokāts).
1578. gadā Rīgā tika pieņemti rātes noteikumi, ka turpmāk būs jārīkojas zvērinātiem prokuratoriem. Pirmais pants noteica, ka neviens nevarēs prokurēt tiesās, pirms viņš nebūs devis zvērestu. Tajos pieņemtajos noteikumus tika regulēta prokuratoru darbība, to principi, uzdevumi, atalgojums un noteikumi.
Vēlāk, 1634. gadā tika pieņemts dokuments- ordonanse. Ar to vajadzēja rēķināties gan prokuratoriem, gan advokātiem.
Kopumā, prokuratori bija pakļauti rātei, kura kontrolēja un pārraudzīja prokuratorus, noteica samaksu un raugās par samaksas likumību.
Tālākajā attīstība no viduslaiku prokuratoriem izveidojās mūsdienu labi zināma amatpersona- prokurors. Arī prokuratūras likums, kas pastāv šodien ir ietvēris sevī 16. gs. prokuroru idejas, prasības un darbības principus.…
