Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.05.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Izlases metodes', 1.
  • Konspekts 'Izlases metodes', 2.
  • Konspekts 'Izlases metodes', 3.
  • Konspekts 'Izlases metodes', 4.
  • Konspekts 'Izlases metodes', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Ģenerālkopa – visu statistiskās izziņas objektu, to vienību kopums, par kuru vēlas iegūt statistisku informāciju. Ģenerālkopa var būt galīga un eksistēt reāli. Tad principā, to var novērot pilnīgi, bet bieži tas nav lietderīgi praktisku apsvērumu dēļ. Pilnīga novērošana pēc samērā plašas programmas ir nepieņemami darbietilpīga un dārga. Galīgas, reāli eksistējošas ģenerālkopas piemērs – visi Latvijas iedzīvotāji. Par neierobežotu ģenerālkopu jeb hipotētisko kopu sauc tādus statistikas objektu, kurš, atšķirībā no galīgas ģenerālkopas, nav ierobežots. Hipotētisko kopu pēc vēlēšanās var neierobežoti paplašināt.
Nepilnā statistiskā novērošana – novērošanu, kuras rezultātā ievāc datus nevis par visām, bet tikai par daļu no interesējošas ģenerālas vai hipotētiskās kopas vienībām. Nepilnas novērošanas pavaidi ir daļēja novērošana un izlases novērošana.
Daļēja novērošana – datu savākšana par kādu ģenerālkopas daļu ar nolūku iegūt tikai vispārējus priekšstatus par statistikas objektu. Novērojamo vienību izvēlē (atlase) notiek ekspertīzes ceļā, līdz ar to tikai ekspertīzes ceļā var spriest, kā novērotās parādības pastāv (reprezentē) ģenerālkopu. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants