Elias Kaneti ir sarakstījis tikai vienu romānu. Bet tiek uzskatīts, ka tas ir nozīmīgākais 20.gadsimta romāns, ierindojot to vienā virknē ar Marsela Prusta, Andreja Belija, Franča Kafkas un Roberta Mūzila darbiem. Frīdberts Ašpetsbergers un Džeralds Stīgs, krājuma “Apstulbums kā dzīves forma” sastādītāji raksta: “Kaneti veikums nāca vēlu, toties ar milzīgu intensitāti.” Par oficiālo atzinību var uzskatīt 1981.gadā autoram piešķirto Nobela prēmiju literatūrā un visdažādākās literārās godalgas un apbalvojumus.
Visi Eliasa Kaneti teksti ir ditancēti un vienlaikus intīmi autobigrāfiski, variējas tikai spriedze starp tistancētību un intimitāti un aizklātības atklātība. Kaneti ir daudzveidīgs, daudzšķautņains, un arī viņa darbi ir daudzdimensionāli. Kaneti darbos tiek rakstīts arī par nāvi. Nāves pārvarēšana ir ideja, kas nodarbina viņu visu mūžu.Viņš nespēj pierast pie nāves un pieņemt to, viņš ienīst nāvi. Kaneti tiecas izstrādāt jaunu attieksmi pret nāvi.
Šajā referāta tiks apskatīti daži Kaneti darbi, kuros viņš ir izteicis savas domas par varu, nāvi, cilvēka vēlmi pakļaut un pakļauties. …
