Pārcilvēks manā skatījumā ir cilvēku fantāzijas izveidots ideāls priekšstats par cilvēku, kurš harmonizē ar cilvēku reliģiskiem priekšstatiem par pasaules uzbūves modeli un cilvēka vietu tajā. Ideālā tiek iekļauts gan mistiskais elements, gan arī reālais.
Ideāls atklāj ne tikai cilvēka radošā potenciāla robežas, bet arī kultūras īpatnības, reliģisko priekšstatu savdabību, kā arī ētisko un morālo nostādni. Ideāls parāda to, ko cilvēks uzskata par vērtību un kas viņš grib kļūt. Tajā tiek iekļautas senču tradīcijas un gudrības, kā arī personīgās vēlmes.
Pārcilvēka tēls gan senajos, gan mūsdienu mītos ataino individuāla cilvēka un visas sabiedrības vērtīborientāciju modeli kopumā. Tas attēlo kultūras attieksmi gan pret dabu, gan pret Dievu, gan pašam pret sevi.
Cilvēka psihē slēpjas tieksme veidot ideālu tādā veidā, lai tas būtu nereāls, bet tajā pašā laikā nebūtu nesasniedzams. Ideālam ir jābūt rokas stiepiena attālumā. Ideāls atspoguļo cilvēka priekšstatu gan par to, kas viņā trūkst, gan par to, kas ir nepieciešams.
Mīts mainās vienlaicīgi ar realitāti, kuru uztver cilvēks apzināti vai zemapziņas līmenī. Tiklīdz mainās kulturālā realitāte – vecās vērtības paliek mazsvarīgas vai jaunas tradīcijas ienāk – mītā slēpta informācija maina savu raksturu, formu vai būtību. Mīts ir cieši saistīts ar sabiedrību, līdz ar to tas spēj pateikt daudz par tā veidotājiem un radīšanas laiku.
…
