Mana dzīve ir kā grāmata. Ne jau kā atvērta grāmata, ko visi var ņemt un lasīt, bet drīzāk kā dienasgrāmata, ko rakstu sev...tā ir pārpilna manu jūtu, manu domu, manu prieku, asaru...šķir jebkuru lappusi - pirmo, piekto, piecdesmito, vai pēdējo, tik un tā būs pilna dažādu krāsu – košāku, gaišāku, pelēcīgāku, vai spilgtāku, vienalga! Šīs krāsas izpaužas vārdos – pašas rakstītos tekstos vai kāda cita cilvēka dzejoļos, vai sacītos vārdos.
Ir grūti rakstīt par vienu savas dzīves lappusi, jo viena lappuse, tā ir kā viena diena, viena manas dzīves diena.
Vasara...tā laikam ir man vistuvākais gadaliaks, kad tu visu dienu vari veliit sev-dariit pilniigi visu, ko vien sirsninja kaaro! Tacu shoreoz rakstiisim par ko citu...par pavasari...
TRRRRR!!!Jau atkal ir pienācis kaarteejais riits, un zvana briesmiigi kaucoshais modinaataajs, un tu saproti - atkal ir jaaceljas. Actinas veel pilnas ar miegu un sedzinja liekas tik silta, taa vien gribas ieviistiities veel dziljaak tajaa, apkjert duunu spilventinju un chucheet taalaak, bet nedriikst. Klaat ir pirmdiena un mociibu nedeelja saakas no jauna.Ar lielaam puuleem un mazu dusmu un neapmierinaatiibas maakoniiti virs galvas tu tomeer piespied sevi piecelties no gultas un doties taisnaa celjaa pie savas zobu birstes.…
