-
C vitamīns
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | VITAMĪNU ATKLĀŠANAS VĒSTURE | 4 |
| 2. | VITAMĪNI | 5 |
| 3. | C VITAMĪNS | 7 |
| 3.1. | C vitamīna- askorbīnskābes struktūra | 7 |
| 3.2. | C vitamīna fizikālās un ķīmiskās īpašības | 8 |
| 3.3. | C vitamīna fizioloģiskā nozīme | 8 |
| 3.4. | C vitamīna medikamentozā nepieciešamība | 10 |
| 4. | JAUNĀKO PĒTĪJUMU APKOPOJUMS | 11 |
| 4.1. | Vai C vitamīns mazina kardiovaskulāro slimību riski? | 11 |
| 4.2. | Vai C vitamīns ir efektīvs saaukstēšanās ārstēšanā? | 11 |
| 4.3. | C vitamīna noteikšana asins plazmā salīdzinot divas noteikšanas metodes | 12 |
| SECINĀJUMI | 14 |
SECINĀJUMI
1.Vitamīniem ir ļoti svarīga loma cilvēka organismā un tie ir nepieciešami ļoti nelielos daudzumus.
2.C vitamīns netiek sintezēts cilvēka organismā un regulāri ir jāuzņem vismaz minimālo daudzumu ikdienā.
3. Mēdz būt urīna paraugi, kuros ir paaugstināts C vitamīns. C vitamīns traucē urīna izmeklēšanu ar teststrēmeli un sniedz viltus negatīvus rezultātus glikozei, leikocītiem, eritrocītiem.
4.Pētījumā tika pierādīts, ka C vitamīna līmenis mazina kardiovaskulāro slimību risku.
5.Pētnieki secināja, ka C vitamīna papildus lietošana statistiski ticami nesamazina saaukstēšanās incidenci vispārējā populācijā. C vitamīna papildus lietošana var būt lietderīga cilvēkiem, kuri strādā fiziski smagu darbu. Regulāra C vitamīna lietošana samazina saaukstēšanās ilgumu.
6. HPLC-UV metode ir vienkārša un jutīga un viegli uzstādāma. Šīs metodes pieņemšana varētu pielietot C vitamīna lietošanai ikdiena medicīniskajās laboratorijās.
…
Vitamīni nepieciešami visu orgānu un sistēmu normālai funkcionēšanai, organisma augšanai un attīstībai, redzes un asinsrites procesiem, kaulu kalcifikācijai, tie palielina organisma spējas pretoties infekcijām. Vitamīni nedarbojas izolēti, tie ir cieši saistīti ar citām uzturvielām, ar fermentiem un hormoniem. Uzturam jāsatur visi vitamīni, jo katram no tiem ir sava specifiska funkcija organismā. (B. Aulika. 2001g.) Svarīgi atcerēties, ka vitamīni ir nepieciešami ļoti nelielos daudzumos. Ja tie organismā trūkst vai ir par daudz, var rasties tādas slimības kā avitaminoze, ko izraisa pilnīgs kāda vitamīna vai vairāku vitamīnu trūkums, hipovitaminoze, kas rodas tad, ja kāds vitamīns ir nepietiekamā daudzumā vai hipervitaminoze, kas rodas tad, ja ir nesamērīgi daudz uzņemti vitamīni. (Mežniece I., 2010. g.) Palielināta vajadzība pēc vitamīniem ir augošam organismam, sievietēm grūtniecības un zīdīšanas periodā, cilvēkiem, kas strādā smagu fizisku un intensīvu garīgu darbu.(B. Aulika. 2001g.)
Koledžas darbs.
