Čārlza Darvina revolucionārā teorija

Čārlzs Roberts Darvins (dzimis 1809. gada 12. februārī, miris 1882. gada 19. aprīlī) ir angļu dabaszinātnieks, kura revolucionārā teorija lika pamatus mūsdienu izpratnei par evolūciju, evolūcijas teorijas (Darvinisma) pamatlicējs.
Viņa tēvs bija ārsts un uzskatīja, ka arī dēlam jāstudē medicīna. Bet izrādījās, ka Čārlzs nespēj skatīties uz asinīm. Pēc diviem studiju gadiem, kad viņš novēroja dažas bez anestēzijas veiktas operācijas, viņš pameta medicīnu un sāka mācīties klasisko filoloģiju Kembridžas universitātē. Drīz pēc tam izrādījās, ka viņu daudz vairāk interesē ģeoloģija un botānika.
Darvins sadraudzējās ar botānikas profesoru Džonu Stivenu Henslovu, kas viņam ieteica piedalīties kādā jūras braucienā kā dabas pētniekam. Tā 1831.gada 27.decembrī Darvins ar kuģi “Beagle” devās piecu gadu ilgā ceļojumā, kura laikā viņš nodarbojās ar ģeoloģiju un bioloģiju.
Darvinam visnozīmīgākās bija tās dažas nedēļas, kuras viņš pavadīja Galapagu salās, kas atrodas uz ekvatora, apmēram 1000 kilometrus no Dienvidamerikas krastiem. Šajās salās sastopami augi un dzīvnieki, kādu nav nekur citur. Darvins bija pārsteigts, ka uz katras salas dzīvoja citāda bruņurupuču suga. Ceļojums iedragāja Čārlza veselību, pie tam vēl Argentīnā viņu sakoda infekcijas pārnēsājoši kukaiņi.
Atgriezies mājās, zinātnieks atskārta radniecību starp dažiem Galapagu salās dzīvojošajiem putniem, kuriem galvenokārt atšķīrās knābja forma. Tāpat viņi līdzinājās kādai mazu putnu sugai no Dienvidamerikas kontinenta. Darvins izsecināja, ka putnus uz salām varētu būt atnesusi vētra, un jaunajās mājās tie evolūcijas gaitā ir mainījušies.…