Ar 19. gs. 40. gadiem Vidzemes luteriskā baznīca bija tik norūpējusies par savu stāvokli, ka tā uzsāka naidīgu kampaņu pret Brāļu draudzi. Šīs kampaņas mērķis bija iznīcināt hernhūtiešu kustību visā Baltijā. Brāļu draudze savā darbībā bija ieguvusi tik lielu popularitāti Vidzemē, ka tā apdraudēja gan baznīcas pozīcijas Vidzemē, gan arī visas vācu muižniecības privilēģijas Latvijā un Igaunijā Draudžu mācītājiem tika uzdots sekot līdzi, lai nenotiktu slepenas saiešanas, lai sanāksmju laikā saiešanu nams būtu vaļā un lai diakoni sprediķotu tikai viņiem paredzētā saiešanas namā. Tomēr laika gaitā Brāļu draudzes kustība zaudēja savu pievilcību. Jau 19. gs. vidū Vidzemes Brāļu draudze bija zaudējusi savu agrāko būtību.
Kopumā Brāļu draudze savā uzplaukuma laikā latviešu tautai bija devusi ļoti lielu ieguldījumu. Brāļu draudzes kustība pievērsās daudzām sociālām problēmām, kas bija aktuālas latviešu zemniekam. Pirmkārt, jau Brāļu draudze deva lielu ieguldījumu kristianizācijas procesā, jo līdz 18. gs. 30. gadiem Latvijas pamatiedzīvotāji nebūt nebija kristieši. Otrkārt, Brāļu draudze arī aktīvi nodarbojās ar zemnieku izglītošanu, gan izveidojot skolotāju semināru, gan arī cīnoties pret alkoholismu un seksuālo izlaidību.
…
