1.Dzejoļa motīvs ir ļaunums. Dzejoļa liriskais es jūt to, ka nāk liels ļaunums.
2.Liriskā „Es” pārdzīvojumi – liriskais „Es” ir satraukts par to, kas notiek ar viņa dzimteni.
„Kāds, kuram asins slāpa,
Bij sauli izdzēris.”
Šajās dzejas rindās tiek pateikts, ka dzimtene, ko simbolizē saule, ir okupēta un vairs nav brīva. Liriskais „Es” par to ir ļoti satraukts. Viņa pasaule gārdz un viss ikdienišķais un pierastais vairs nav kā agrāk. Dzīve ir kā bez saules, bez gaismas. Viss ikdienišķais un pierastais ir zudis un tā vietā nāk kāds, kuram slāpst asinis, kāds, kuram ir ļauni nolūki pret dzimteni un tās iedzīvotājiem.
…
