Viens no ievērojamākajiem ražošanas spēku tālākas attīstības veicinātājiem 16. gadsimtā bija lielie ģeogrāfiskie atklājumi, tie ļoti izmainīja valstu ekonomisko stāvokli. Tādas valstis kā Spānija, Portugāle, Anglija, Nīderlande, Francija visaktīvāk iesaistījās jaunu zemju apgūšanā, viens no galvenajiem iemesliem bija labvēlīgais ģeogrāfiskais novietojums. Jaunu zemju un jūras ceļu atklāšana stimulēja pieprasījuma pieaugumu, kurš savukārt iespaidoja ražošanas spēku attīstību. Rietumeiropā līdz ar to attīstījās finansu darījumi un sāka veidoties bankas, tas viss savukārt veicināja preču un naudas attiecību paplašināšanos. Cunftes šo jauno iekārtu savukārt neatbalstīja, jo viņām tā traucēja, jo tās ar savu reglamentāciju nespēja apmierināt strauji pieaugošo pieprasījumu pēc precēm un sākās cunftu sistēmas krīze. Tāpēc Rietumeiropa sāka attīstīties kapitālistiskās manufaktūras, kas pamazām veicināja rūpniecisko attīstību, tās daudz īsākā laikā spēja saražot daudz vairāk. Kapitālistiskā ražošana meklēja vairāk algotu darbaspēku, kas arī bija viens no manufaktūru attīstības iemesliem viņi cilvēkiem deva motivāciju strādāt, tā bija nauda, cilvēki vairs nevēlējās 20 gadus strādāt zem meistara, par vēdera tiesu, cerot uz to, ka paši reiz kļūs par meistariem, tos vairāk saistīja reālu ienākumu avots.…
