Vācijā 20.gs. sākumā ne tikai nerima, bet pat saasinājās sociālāspretrunas. Nežēlīgāki kļuva kapitālisma spaidi, straujāji norietēja militerizācija. Pieauga šovinistiskie noskaņojumi. Līdzās vecākiem kolēģiem reālistiem ciņā pret šo cilvēcei naidīgo pasauli iestājās arī jaunie mākslinieki. Tikai viņi savu protestu izteica kliedzošākā, asākā formā nekā viņu vecākie līdzgaitnieki un tādējādi lika pamatus ekspresionismam.
Termins „ekspresionisms” tiek lietots dažādā nozīmē. Plašākajā nozīmē par ekspresionismu sauc jebkuru mākslu, kas pauž sakāpinātu, atklātu, spraigu emocionalitāti. Ekspresionisms ir viens no 20.gs. pirmo pārdesmit gadu mākslas vadošajiem virzieniem. Vispilgtāk izpaudās Austrijas un Vācijas kultūrā. Mēdz dēvēt par sakāpinātu romantismu vai 20.gs. romantismu.
Tomēr pašizteiksme ekspresionistam nav pašmērķis – ar tās palīdzību makslinieks tiecas izlausties pie parādību austākās jēgas un garīgās būtības.…
