Psiholoģijas kā zinātnes dzimšana saistās ar 1879.gadā V.Vunta nodibinātās eksperimentālās psiholoģijas laboratorijas darbības sākumu Leipcigā. Droši var teikt, ka divdesmitā gadsimta beigās šī zinātne kļūst aizvien nepieciešamāka un populārāka. Nevar apgalvot, ka pēdējā laikā krasi pilnīgojusies tās pētījumu tehnika, interpretācijas iespējas un tiešā pielietojuma produktivitāte.Tomēr visdažādāko profesiju pārstāvjus un visparastākos interesantus rosina cerība ar psiholoģijas palīdzību rast modeļus, stratēģijas un taktikas, kuras veicinātu personības dziļāku izpratni, sakārtotību, augšanu un pilnveidošanos grupu un sabiedriskās dzīves dinamiskajā realitātē.
No pašlaik pasaulē eksistējošām, apmēram, piecdesmit psiholoģijas nozarēm personības psiholoģijai šai ziņā piešķirta īpaša vieta un nozīme.
Vai es esmu un kāds es esmu kā personība?
Vai un kādu personību es parasti saskatu citos?
Tie ir pamatjautājumi, uz kuriem, daļēji vai pilnīgi tos apzinoties, atbildam, pirms sākam saskarsmi, sadarbību, sadraudzību...
Atsevišķā cilvēka apziņas veidošanā ir sociālo procesu rosināta un virzīta, tāpēc tā ir sistemātisku jēgveidojumu organizācija.Tā piešķir katra indivīta izziņas, pārdzīvojumu un gribas procesiem pamatvajadzībām un motīviem īpašu kvalitāti.…
