Cilvēki dzīvo sabiedrībā, konkrētā kultūrsociālā vidē un tajā nemitīgi atrodas saskarsmē, jo mūsu darbi, prieki, rūpes un sarūgtinājumi ir saistīti ar līdzcilvēkiem. Taču visi cilvēki nav vienādi, indivīda intereses, vēlmes, vajadzības, dzīves mērķi un uzskati, vērtības var būt ļoti dažādas un savā starpā būtiski vai nebūtiski atšķirīgas. Tieši saskarsmes procesā cilvēks kā sociāla būtne vispilnīgāk var apmierināt savas fizioloģiskās, drošības, mīlestības un piederības, atzīšanas, izziņas, estētiskās un pašaktualizācijas vajadzības, radot ļoti spēcīgas emocijas, kas, savukārt, noved pie vēlamā rezultāta. Pretējā gadījumā rodas konflikts starp vēlamo un esošo.
Konflikti ir pedagoģiskā procesa sastāvdaļa un konflikta risināšana ir efektīva tad, kad ir atrasts pareizais izturēšanās stils pedagoģiskajās konfliktsituācijās.
Katru dienu skolā ir jārēķinās ar konflikta iespējamību. Valda uzskats, ka konflikts ir slikta parādība, taču tā arī var būt iespēja kaut ko iemācīties.
Lai norisinātos konflikts, ir nepieciešamas vismaz divas pretēji darbojošās personas. Kad cilvēku rīcība ir virzīta uz savu interešu sasniegšanu, tad arī saduras pretējas intereses, un tas var ierosināt konflikta sākšanos. Un tā kā strādāju skolā, kur konflikti tik tiešām ir neizbēgami, tad mani ieintresējā šis manis turpmāk aprakstītā konflikta teorētiskie skaidrojumi, un tas vai konflikts teorētiski un pedagoģiski tika atrisināts pareizi.…
