Sapņu procesu psiholoģija
Autors sadala cilvēka psihisko aparātu divās sistēmās. Pirmais ir pasīvi uztverošs raksturs, kura polā daudzveidīgi iespaidi tiek sašķelti. Otrajai ir motoriskas funkcijas, kas savieno šos iespaidus veselā emocijā. Citiem vārdiem sakot, psihei ir divi poli - jūtīgi un motori. Psihiskais process plūst no uztverošā gala uz motorisko. Autors izvirza hipotēzi, ka sapņi ir organisma enerģijas saglabāšanas rezultāts, kas tiecas ilgāk saglabāt miega mieru, jo miegs ir optimāls līdzsvara stāvoklis. Miegs ir pilnīgs organisma slēgums, izslēdzot sevi no mijiedarbības ar ārējo vidi. Bet organisma sistēma ir atkarīga no ārējo apstākļu ietekmes (klimatiskie, temperatūras, skaņas un vizuālie kairinātāji). Ārējo faktoru ietekme izraisa organismu no miera stāvokļa, rada spriedzi, ko viņš tiecas neitralizēt ar sapņu palīdzību. Miegs pārveido ārējos iespaidus (zvans, durvju skaņa, aukstums) sapņu tēlā, kas mudināti mīkstināt reālus iespaidus par iedomātiem tēliem. Autors sauc pasīvo Bezapziņas sistēmu, bet aktīvu - Priekšapzinīgo. …
