-
Vecumposmu raksturojums: 3-7 gadi
Pirmsskolas pedagoģijas pētījumu sekmēšana ir nozīmīga tādēļ, ka bērns vecumā no trim līdz sešiem gadiem ir jūtīgs, atvērts dažādiem iespaidiem. Viņš jauno uztver un pārdzīvo radoši. Bērns sāk orientēties sociālajās situācijās, apzinās savu Es, cenšas īstenot savas vēlmes un nodomus. Šajā vecumā bērns pakāpeniski apgūst cilvēces kultūru, saskarsmes paņēmienus un parāda sevi kā darbības subjektu. Bērnībā gūtais ir ir drošs pamats visai dzīvei. Bērna attīstībā ir svarīgi atklāt, kā norit viņa attīstība, kā bērns atklāj savas izjūtas ar kustībām, krāsām, mūzikas skaņām, valodu, kā izprot atšķirību starp realitāti un fantastiku. Galvenā darba forma bērnudārzā ir rotaļa. Svarīgi, lai bērnudārzos noteicošais ir nevis apgūto zināšanu apjoms, bet emocionāla pasaules uztvere un radošā darbība. (Š. 134.)…
Vecumposmu raksturojums: atmiņa, domāšana, uzmanība, uztvere, vadošā darbība, psihes jaunveidojums 3-7 gadi. Attīstības pedagoģijā pieņemts šāds vecumposmu iedalījums: 3-6 (7) g. – pirmskolas posms (vidējā bērnība). Dalījums ir relatīvs, posmu robežas ir aptuvenas. Novirzes ietekmē iedzimtība, dzimums, dzīves apstākļi, rase, klimatiskā zona un citi apstākļi. 3-7 g. vecumā turpinās intenīva augšana, nostiprinās skelets, locītavu saites un muskulatura. Kustības kļūst labāk koordinētas. Lietderīgas ir rotaļlietas, kas sekmē fiisko attīstību: šūpuļzirdziņš, bumba u.c. Šai vecumā bērns tiecas pēc rotaļu biedriem un kolektīvām rotaļām, kur jāievēro ne vien savas, bet arī vienaudžu intereses. Bērns pakāpeniski jāiesaista vienkāršākajos pašaprūpes darbos, jāiesaistās arī ģimenes kopējos darbos, kas bērnam ir pa spēkam. Te galvenais nav darba ekonomiskais, bet gan pedagoģskais efekts- bērns mācās un radinās rūpēties par saviem tuviniekiem un tā tos vairāk iemīl. Bērna orientācija apkārtnē un viņa rīcība kļūst saprātīgāka, veidojas pienākuma un atbildības sajūta, skaidrāka kļūst izpratne par to, ko drīkst un nedrīkst darīt. Ierosas procesi ir smadzenēs vēl arvien ir spēcīgāki par aizturi, tāpēc bērnam ir grūti apvaldīt savas iegribas un emocijas izpausmi. Informāciju par apkārtni bērns iegūst ne tikai tiešajos vērojumos, bet arī ar valodas starpniecību – klausoties pieaugušo paskaidrojumos. Tā pamazām veidojas elementārie jēdzieni par apkārtnes lietām, lai to sekmētu, ir jāpalīdz bērnam apjēgt un pareizi lietot vārdus. Jāmāca domas izteikt pareizos un sakarīgos teikumos. Vērība jāpievērš dikcijai. Jo bagātāks un skaidrāks bērna jēdzienu vārdu krājums, jo vieglāk viņam iekļauties vienaudžu pulkā. (Z. 64., 65)