Kāds bagāts tirgotājs gulēja slims. Viņš jau tuvu bija savai nāvei. Tirgotājs nebija gulējis sešas naktis un sešas dienas.
Bālajam tirgotājam nemaz nebija garlaicīgi, jo pie viņa gultas sanāca gan viņa labie darbi, gan viņa slikti darbi, kā jau mirējam. Labie darbi sēdēja kā meitenes, kuras itkā atspīdēja sveču spožums. Labie darbi gribēja viņu aizvadīt projām, bet ļaunie darbi tirgotāju nelaida prom. Pienāca brīdis, kad mirējs apmulsa un iemiga. Sapnī viņš redz, ka iet uz debesu vārtiem, kur sargs stāv priekšā un iekšā viņu nelaiž. Sargs viņu aizsūtīja projām, jo tirgotājs kādam nabago vīram, kurš pirka maizi, izdeva par dālderi mazāk.…
