Emocijas cilvēku pavada visu tā mūžu, tās rodas gan neapzinātā, gan apzinātā ceļā, paužot runātāja psiholoģisko stāvokli – uztraukumu jeb lampu drudzi. Uztraukumu pazīst vairums cilvēku, tā kontrolēšana ir sarežģīts process un tas nozīmē darbu pašam ar sevi. Tomēr pārdomājot savu nostāju pret sevi un auditoriju, kuras priekšā ir jāuzstājas, ir iespējams to ierobežot.
Uztraukums katram cilvēkam izpaužas savādāk ir cilvēki, kuriem uztraukuma pazīmes nav uzskatāmas, bet ir cilvēki, kuriem uztraukums izpaužas jau reālās, fiziskās ķermeņa kustībās – roku, kāju trīcēšana, sarkšana un balss aizlūšana. Tas notiek ar cilvēkiem jebkurā vecumā – nozīmīgās situācijās, kuras par tādām kļūst, ja mēs šo nozīmi tām piešķiram. Savukārt šī nozīmes piešķiršana un dažādā situācijas interpretācija ir atkarīga no cilvēka personības attīstības un tās nobrieduma pakāpes [3]. Kā sev visraksturīgāko uztraukuma pazīmi, varu minēt sarkšanu, kas rodas baiļu un nedrošības sajūtas rezultātā.…
