Ko atklāja A. Einšteins, E. Rezerfords, T.A. Edisons, Z. Freids?
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis 1879. gada 14. martā, miris 1955. gada 18. aprīlī) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko XX gadsimta zinātnieku. Nozīmīgākais Einšteina ieguldījums fizikā ir relativitātes teorijas izveide. Einšteinam bijusi liela nozīme arī kvantu mehānikas, statistiskās mehānikas un kosmoloģijas attīstībā. 1921. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija fizikā par fotoelektriskā efekta skaidrojumu un "par nopelniem teorētiskās fizikas labā". Viņa vārdā nosaukta vienība, ko lieto fotoķīmijā, asteroīds, kā arī ķīmiskais elements einšteinijs. A. Einšteins bieži tiek uzskatīts par izcilāko zinātnieku pasaules vēsturē. Relativitātes teorija pilnībā izmainīja zinātnes uzskatus par laiku un telpu kā absolūtiem priekšstatiem.
Ernests Rezerfords (Ernest Rutherford; dzimis 1871. gada 30. augustā Braitvoterā (Brightwater), Jaunzēlandē; miris 1937. gada 19. oktobrī, Kembridžā) bija kodolfizikas pamatlicējs. 1918. gadā Rezerfords izdarīja lielu atklājumu - pierādīja, ka slāpekļa atoma kodols alfa daļiņu iedarbībā var pārvērsties par skābekli, tādējādi apstiprinājās, ka viens ķīmisks elements var pārvērsties citā. Pētot alfa daļiņu un ūdeņraža atomu mijiedarbību, Rezerfords atklāja mākslīgo radioaktivitāti. Viņš pats uzskatīja to par tīri zinātnisku problēmu un neticēja kodolenerģijas praktiskas izmantošanas iespējai. Taču viņa līdzstrādnieks, vēlāk ievērojamais vācu fiziķis Oto Hāns, atklāja urāna dalīšanos. Rezerforda darbi stipri vien tuvināja kodollaikmeta iestāšanos.
…
