Lai skolotājs spētu veidot skolēnos gaumi, ir rūpīgi jāizvērtē katra skolēna attīstības pakāpe estētiskas audzināšanas ietvaros. Gaumes veidošana savā ziņā ir katra skolotāja pienākums, jo ir jāformē „mazās” individualitātes personisko spriedumu par estētiskajām vērtībām mūsu sabiedrībā.
Cilvēka attīstībā jau no mazotnes īpašu vietu ieņem rokdarbi. Ar rokdarbu palīdzību var attīstīt un pilnveidot izpratni par mākslu, tieši darinot dažādus priekšmetus. Būtiski, lai darba estētiskais aspekts tiktu skatīts gan no materiālu un instrumentu izvēles, gan darba norises (tehnika, tehnoloģija), gan arī darba rezultāta izvērtējuma. Caur rokdarbiem tiek iegūta izpratne par formu, krāsu, samēru (mēra izjūta), simetriju, harmoniju, disharmoniju utt.
Jau mājturības mācību grāmatās tiek akcentēts tas, ka rokdarbi spēj attīstīt un pilnveidot skaistuma izpratni. Tāpat arī zināšanas un prasmes, ko iegūst, mācoties dažādus rokdarbus, noder ne tikai ikdienas dzīvē, bet arī pēc skolas beigšanas, kad darbojas kādā no mākslinieciskās ražošanas darbiem. „Lai kur cilvēks strādā, viņam patīk, ka viss ap viņu ir skaists. Skaistumu rada cilvēks pats savām rokām” (Mājturība, 1960, 3. un 4 lpp.).…
