Krusts ierindojams starp vecākajiem un universālākajiem simboliem. Pirmatnējās sabiedrībās tas bieži tika lietos kā dualitātes simbols. Horizontālā līnija tika saistīta ar zemi, pasaulīgo, sievišķo, laicīgo, postošo un negatīvo, pasīvo, nāvi, kamēr vertikālā līnija tika saistīta ar dievišķo, garīgo, vīrišķo, mūžīgo, radošo, pozitīvo, aktīvo un dzīvo. Bieži vien krusts tika saistīts ar četriem astroloģiskajiem elementi – zemi, ūdeni, uguni un gaisu, kā arī ar kosmiskajām asīm, kas staro telpas augstuma, platuma, garuma un laika dimensijās, kā arī kā austrumu, rietumu, dienvidu un ziemeļu virzienus.
Kristīgajā reliģijā krusts simbolizē cilvēces pestīšanu caur Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Nāve pie krusta simbolizē vecās esības nāvi, lai gūtu jaunu dzīvību. Plašākā simboliskajā kontekstā krusta veidols – horizontālā un vertikālā apvienojums – simbolizē pretstatu divdabību un vienotību. Šajā nozīmē krusts sastopams arī citās tradīcijās un tam ir daudz kopējā ar koka simboliku.…
