„Celies! Šī cīņa ir mūsu!” tā harizmātiskais Oskars Kalpaks vestu mūs dzīvēs virpulī, ja nebūtu kritis no „nejauši” raidītās lodes mugurā Skrundas-Saldus ceļa apkaimē. „Pārpratuma” dēļ notika sadursme starp tā brīža sabiedrotajiem – vācu un latviešu daļām -, kas izrādījās par bojāeju Latvijas armijas „dēliem”.
Oskars jau bērnībā pieprata celt vairāk kā pats svēra. Viņš nebijās darba, prāts tam bija iegribu šķīsts un ceļš uz brīvības taku jau apzināts. Dzīvojot lauku sētā var izzināt arodus, izdzīvot katras dabas doto dāvanu un pasaules izsīkstošo laiku – ticības avots.
O. Kalpaka virsnieka spējas un personiskā varonība kara apstākļos tika apbalvota. Nepilnu četru gadu garumā viņš saņēma gandrīz visus apbalvojumus, ko bija iespējams saņemt kājnieku virsniekam. …
