Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Jūgendstils', 1.
  • Referāts 'Jūgendstils', 2.
  • Referāts 'Jūgendstils', 3.
  • Referāts 'Jūgendstils', 4.
  • Referāts 'Jūgendstils', 5.
  • Referāts 'Jūgendstils', 6.
  • Referāts 'Jūgendstils', 7.
  • Referāts 'Jūgendstils', 8.
  • Referāts 'Jūgendstils', 9.
  • Referāts 'Jūgendstils', 10.
  • Referāts 'Jūgendstils', 11.
  • Referāts 'Jūgendstils', 12.
  • Referāts 'Jūgendstils', 13.
  • Referāts 'Jūgendstils', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Jūgendstila vēsture    4
2.  Jūgendstila raksturīgākās īpašības    5
3.  Jūgendstila mākslinieki    7
4.  Jūgendstils Latvijā    11
  Secinājumi    12
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Mana izvēlētā darba tēma ir jūgendstils. Manuprāt, šis ir interesants mākslas novirziens, jo šajā mākslas stilā ir apkopoti daudzi stili un to raksturīgākās īpatnības.
Tātad, lai izprastu šo stilu, no sākuma ir jāuzzina, kas tad īsti ir jūgendstils un, kurā laika posmā ir attīstījies šis stils. Jūgendstils – dekoratīvi lietišķās un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
Sava darba laikā, mēģināšu uzzināt jūgendstila aizsākumus, izcilākos māksliniekus, to devumu jūgendstila attīstībā, kā arī jūgendstila raksturīgākās īpašības.
Interesanti man šķita tas, ka pats nosaukums vispirms radies kā izkārtne veikalam, ko Semjuels Bings atver 1895. gadā Parīzē. Viņa galerija specializējas tēlotāja mākslā, piedāvā priekšmetus no Tālajiem Austrumiem un iepazīstina ar tālaika jaunākajiem eiropiešu māksliniekiem.

1.Jūgendstila vēsture
Jūgendstils – dekoratīvi lietišķās un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā (Kultūras vēsture. Vārdos, jēdzienos un nosaukumos/Raka/2000).
Mēģinājumi pārvarēt XIX gadsimtā plaši izplatījušos eklektismu, kas kavēja arhitektūras attīstību, sākās ar jūgendstilu – arhitektūras un mākslas virzienu, kas radās pašās XIX gadsimta beigās. Jaunais virziens, apliecinot sevi laikā no 1890. gada līdz 1905. gadam, dažādās zemēs guva dažādus nosaukumus: Francijā to dēvēja par art nouveau (modernā, jaunā māksla), Vācijā – par jūgendstilu (arī Latvijā to pieņemts dēvēt par jūgendstilu), Austrijā – par secesiju stilu, Itālijā – par Liberty stilu, Polijā – secesja, Anglijā un Krievijā – par moderno stilu. Lai kā, visās zemēs jaunā stila mērķis bija izbeigt eklektismu un radīt jaunu, vienotu stilu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants