Masku gājieni sākas ap Mārtiņiem un beidzas ap Meteņiem. Dažādos Latvijas novados masku gājieni notiek dažādos laikos - Jaunvālē maskās iet no Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem; Rugājos, Jaunpiebalgā, Lubānā no Mārtiņiem līdz Trijkungu (Zvaigznes) dienai; Launkalnē maskās iet Mārtiņa, Andreja un Katrīnas vakarā, un tā līdz pat Meteņiem. Citur šie gājieni sakas tikai ap Ziemassvētkiem. Maskošanās, pēc būtības, ir īpašs sazināšanās veids jeb valoda ar viņpasauli, maģiska spēle ar to. Tās pamatus veido ne tikai pragmatiski nolūki. Maskas kā mitoloģiskie tēli ar spēles valodas palīdzību izrāda veselus mītus. Maskās ļaudis mēģina attēlot tos iedomātos garus, kurus cenšas atvairīt, vai kuru labvēlību iegūt. Ar laiku masku gājienu sākotnējā maģija izzuda, un tagad tiem ir jautras spēles nozīme, ko var realizēt ģimenes, draugu lokā. Maskotos gājienus bieži dēvēja par budēļiem, ķekatām, kūjniekiem, čigāniem, danču bērniem, gan arī kaladnīki, pakukas, buki, talderi, skutelnieki, pelnu āži, vecīši, spokstiņi, Andrejbērni, būzuļi, dādi u.c.…
