Sabiedrībā ir nepieciešams funkcionāls mehānisms, kā sadalīt tās locekļus sociālajās pozīcijās un stimulēt viņus darboties atbilstoši šīm pozīcijām. Vienādlīmeņa sociālajai kārtībai ir relatīvi statiska forma, kas ir nepārtraukts process no jauna indivīda dzimšanas līdz nāvei. Sabiedrības apbalvojumu un atzinības jēga ir tās rīcība savu locekļu sadalījumā un būtiskā apkalpošanā. Ar to ir domāts:
uzturlīdzekļi un ērtības;
humors un izklaide;
pašrespekts un ego izplešanās.
Ja atšķirīgu pozīciju tiesības un privilēģijas sabiedrībā ir nevienlīdzīgas, tad sabiedrība stratificējas, jo tas tieši ir stratifikācijas līdzeklis. Tādēļ katrai sabiedrībai, neatkarīgi no tās vienkāršības vai sarežģītības, ir jāatšķiras personas cieņas un prestiža izteiksmē un tādēļ tām ir jāpiemīt skaidri izteiktai institucionalizētai nevienlīdzībai.
Piešķirot vispārīgu funkciju nevienlīdzības veicināšanai, ir jākonkretizē divi faktori, kas nosaka atšķirīgo pozīciju relatīvo rangu. Šīs pozīcijas dod labāko atlīdzību un tādēļ rangā augstākas ir tās, kurām:
sabiedrības apziņā ir lielāk nozīme. Šis ir svarīgs faktors un ir relatīvi nozīmīgs jautājums;
tās, kuras prasa lielāku talantu un treniņu. Šīs ir svarīgs līdzeklis un ir trūkuma iemesls.…
