3. Grāmatā pavisam kopā ir apkopotas 83 pasakas. Tās ir dažādas, tomēr vienmēr ar laimīgām beigām. Kā, piemēram, pasaka „Vienacīte, Divacīte, Trijacīte” Tā ir pasaka par trīs mātes meitām, kuras katra atšķiras ar acīm. Vienai ir viena, otrai divas, bet trešajai – trīs acis. Vidējā izskatās kā visi cilvēki, jo tai ir divas acis un tādēļ ģimenē viņu neieredz. Līdzīgi, kā slavenajā Pelnrušķītes pasakā. Meitenei ēst deva tikai pārpalikumus un lika daudz strādāt. Kādu dienu, ganot kazas viņa bija tik ļoti izsalkusi, ka raudāja. Pēkšņi viņai blakus parādījās sieviņa un jautāja, kāpēc viņa raud. Kad viņa pastāstīja savu stāstu, tantiņa viņai ieteica sakāmo, pēc kura parādījās kaziņa un kārtīgi saklāts galds. Tā Divacīte vienmēr bija paēdusi un māte ar abām pārējām meitām nekad nevarēja saprast, kāpēc tā, tādēļ meitas devās izlūkos. Divacītei izdevās apmānīt pirmo māsu, aizmidzinot tās vienīgo aci ar dziesmiņu, bet, kad bija jāapmāca otrā māsa, kurai bija trīs acis, divas acis aizmiga, bet trešā palika vaļā. Tā māsas uzzināja Divacītes noslēpumu un nokāva kaziņu, kas viņai piegādāja viņas ēdienu. Māsas bija ļoti ļaunas un atstāja Divacītei vien kazas iekšas. Tās viņa apraka un nākošajā dienā tajā vietā parādījās zelta ābele. Ābolus varēja dabūt tikai Divacīte un tad, kad kādu dienu viņu mājās iegriezās princis, viņa iedeva viņam ābolu un pasakas beigās viņi dzīvoja laimīgi.
…
