-
Psihosociālās darba vides reglamentējošās likumdošanas analīze
Dialogam starp darba devēju un nodarbinātajiem vai to uzticības personām ir ļoti liela nozīme sekmīgai darba aizsardzības sistēmas funkcionēšanai uzņēmumā.
Nodarbinātajiem un uzticības personām jābūt informētam par to, kas uzņēmumā tiek lemts darba aizsardzības jomā, jo tas vistiešākajā mērā ir saistīts ar nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā.
Darba devējam ir pienākums ne tikai informēt nodarbinātos un uzticības personas, bet arī uzklausīt viņu viedokli par darba aizsardzības sistēmu uzņēmumā. Šāda veida konsultēšanos darba devējam nevajadzētu uztvert kā apgrūtinājumu, un nevienai no pusēm to nevajadzētu uztvert kā nevajadzīgu laika patēriņu. Kā to ir pierādījusi pasaules prakse, šādai konsultēšanās starp darba devēju un darbiniekiem ir vairāki pozitīvi aspekti. Pirmkārt, tā uzlabo uzņēmuma mikroklimatu un savstarpējās attiecības starp uzņēmuma vadību un nodarbinātajiem. Darba devēja izrādītā interese par nodarbinātajiem un viņu viedokli pierāda to, ka darba devējs nav vienaldzīgs pret saviem darbiniekiem un viņu darba apstākļiem. Nodarbinātie savukārt var izteikt savu viedokli un priekšlikumus, ko varētu darīt darba vides uzlabošanai uzņēmumā. Otrkārt, nodarbinātie, kas ikdienā strādā savā darba vietā, vislabāk jūt, kas viņiem rada risku vai apgrūtina strādāšanu (piemēram, nepietiekošs apgaismojums, liels troksnis u.c.) un var par to pateikt darba devējam, kurš tādejādi var ātri atklāt darba vidē pastāvošās problēmas un novērst tās.
Konsultēšanās, līdzīgi kā darba vides iekšējā uzraudzība un darba vides risku novērtēšana ir neatraujama darba aizsardzības sistēmas sastāvdaļa. Lai uzsvērtu konsultēšanās nozīmi, gandrīz visos Ministru kabineta noteikumos par darba aizsardzību, ir iekļauta norma par konsultēšanos ar nodarbinātajiem un uzticības personām.
…
Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 7.pantu, darba devējiem ir jānodrošina darba vides iekšējā uzraudzība uzņēmumā. Darba vides iekšējā uzraudzība ir: • preventīvo darbību kopums, kas vērsts uz tādas darba vides izveidošanu, kurā darbinieks jūtas droši un labi. • darba vides pārbaude (riska faktoru noteikšana un riska novērtēšana), kas ļautu atklāt uzņēmumā vai iestādē pastāvošās problēmas. • savlaicīga pasākumu plānošana un realizēšana, kas novērš vai samazina darba vides risku jau pašā tā avotā. • nebeidzama, augšupejoša, spirālveida attīstība, kur pasākumi seko cits citam.