1.Saderināšanās CL 26.-31p.
Saderināšanās ir savstarpējs solījums savienoties laulībā. Šeit nepastāv līgumsods, kas noteikts gadījumā, ja kāds atsakās doties laulībā. Ar saderināšanu tiek radītas attiecības, kas parasti beidzas ar laulības noslēgšanu. Laulību var noslēgt arī bez saderināšanās. To uzskata par savstarpēju darījumu. Saderin. dalībnieki ir pers., kas nākotnē vēlas stāties laulībā. Dalībniekiem ir jābūt tiesībspējīgiem un rīcībspējīgiem. Var noslēgt arī saderināšanās līgumu, vienošanos, taču tas nav obligāti. Šo līgumu var noslēgt arī ar nepilngadīgu, tikai ir vajadzīga vecāku (aizbildņa, bāriņtiesas) piekrišana. Pantā nav noteiktas kādā formā vajadzētu slēgt līgumu, tāpēc tā var notikt kā mutvārdu, tā rakstveida formā, kā arī ar notariālu apliecinājumu. Saderināšanās spēks ir atkarīga no darījuma dalībnieku izteiktās gribas īstuma.
Saderināšanās izbeidzas, ja noslēdz laulību. Sader. atcelšana notiek vienojoties abiem saderinātajiem, to var atcelt tikai paši saderinātie un tiem jābūt rīcībspējīgiem.
Ja saderināšanos atceļ vai atkāpjas, katram saderinātajam jāatdod visa manta, ko viņam dāvinājis otrs, viņa vecāki vai cita persona sakarā ar nodomāto laulību. Atkāpties no saderināšanās it tad, kad tikai viena puse paziņo par tās izbeigšanu, tāpēc tā ir vienpusēja atcelšana. …
