Didaktikas attīstības tendences

(Eksāmena jautājumu atbilžu konspekts )
1. Didaktikas attīstības vēsture filozofiskajā skatījumā: īss pārskats no pirmsākumiem līdz mūsdienām.
Zinātniskās atziņas par mācībām un izglītību antīkās pasaules klasiķu darbos:
Labu rezultātu nosaka ne tikai skolotāja darbs, bet arī skolēna pozitīvi motivēta attieksme (Demokrīts)
Mācībās jābūt nevis monologam, bet dialogam, disciplīnas vietā partnerattiecībām. Nevis dot gatavas atziņas, bet vadīt izziņas procesu. (Sokrats)
Zināšanas ir labā izpratne. Audzināšanas mērķis ir attīstīt bērnā labo. Abiem dzimumiem jābūt vienādām iespējām. (Platons)
Svarīgāk mācīt pazīt priekšmetus, lietas, nevis vārdus. Tā ir induktīvās metodes izpausme. (Aristotelis)
Bērnu prāts jāvirza turp, kur viņš pats tiecas. Jāievēro individuāla pieeja skolēniem. Skolēnam jādarbojas pašam, radoši. Skolotājs gan stingrs, gan mīl skolēnu. (Kvintiliāns)
Renesanses un humānistu atziņas.
Skolā mācās klasiskās valodas. Vingrinājumi, fiziskā attīstība.
Ievieš ekskursijas mācību procesā Rotaļas . Izmēģinājumi.
Visiem cilvēkiem vienādas tiesības uz izglītību. (Tomass Mors).
Mācībās jāievēro uzskatāmības princips. Cilvēkam jānodrosina vispusīga attīstība. (Tomass Kampanella).
Audzināšana ieguva patstāvību.
17.gs. diferencējas filozofija un psiholoģija.
19.gs. psiholoģija izmanto dabaszinātņu metodes. Pozitīvisms attieksmē pret izziņu:
Secinājumus pamato ar faktiem, atsakās no metafizikas
Atteikšanās no pretrunīgiem spriedumiem pētījuma gaitā
Zinātniska ticamība kā spriedumu pārbaudes rezultāts
20,gs, raksturīga filozofisku paradigmu daudzveidība. Jautājums par to kas ir cilvēks, kas to radījis, kāpēc vajadzīga cilvēka mērķtiecīga attīstība, kas ir attīstības mērķis.
Individuālā līmenī attīstāmas potences cilvēkā. Izglītība palīdz tuvoties cilvēkam viņam nozīmīgiem ideāliem. Izglītība palīdz valstī veidot iekšējas struktūras.

2. Didaktiskās kategorijas, to salīdzināšana un interpretējums.
Didaktikas izpētes priekšmets ir mācību process, tā likumsakarības. Pamatkategorijas:
Mācības – mērķtiecīga, iepriekš izplānota mācāmā un mācošā saskarsme, kuras gaitā notiek mācāmā izglītošanās, audzināšana un attīstība, tiek apgūta cilvēces pieredze, tās dažādas puses. Pasniedzējs veic darbību-mācīšanu. Mācāmais iekļauts mācīšanās darbībā, kuras procesā tiek apmierināta izziņas vajadzība.
…