Bērnu sagatavošana skolai

Psiholoģiskā gatavība
Ar to saprot bērna gatavību pieņemt jaunu sociālo, t.i., skolnieka lomu. Tā ir bērna attieksme pret skolu, pret mācību darbību, pret skolotāju, pret vienaudžiem, pret sevi, skolotājiem, mācību darbību. Bērnam vajadzētu iepriekš zināt, ka viņš nokļūs līdz šim nepazīstamu bērnu vidū, ka būs jāpierod kādu laiku pavadīt bez mammas, un no viņa tiks prasīta zināma patstāvība. Nepieciešamības gadījumos būs jāprot palūgt palīdzība, iesākumā pilnīgi svešam cilvēkam — klases audzinātājai. Tomēr jāsaprot, ka jaunā vide, jaunās prasības, ko izvirza skola, ne visi bērni spēj pieņemt uzreiz. Bērnam rodas vēlme iet skolā un mācīties, viņš apzinās, ka skolēna loma ir ļoti nozīmīga kā sabiedrībā, tā arī viņa ģimenē. Tieši vēlēšanās iet skolā un pildīt skolēna funkcijas arī liecina, ka bērns ir pārvarējis septiņu gadu krīzi un ir gatavs uzsākt skolas gaitas, pildīt skolēna lomu, kaut gan rotaļa joprojām ir būtiska bērna brīvā laika pavadīšanas sastāvdaļa. Tomēr ir jāatceras, ka bērnam, tāpat kā jebkuram pieaugušajam, ir nepieciešams, lai kāds ievēro viņa pūles, priekus, sasniegumus, izprot un atbalsta viņu grūtās situācijās. Mazajam skolēnam tie ir viņa vecāki. Bērns mācās, lai viņu atzītu un pieņemtu viņam svarīgie pieaugušie.
Uzsākot skolas gaitas, bērns saskaras ar jauniem sevis vērtēšanas kritērijiem, piemēram, akadēmiskajiem sasniegumiem, skolotāja un vecāku attieksmi pret tiem, skolas režīmu, sevis salīdzināšanu ar vienaudžiem, vienlaikus novērtējot arī sevi.
…