-
Bērna valodas pētniecība Latvijā
Bērna valodas pētniecība Latvijā pagaidām nav izveidojusies par patstāvīgu nozari, bet vairākās valstīs tas ir attīstīts pētniecības virziens, kurā strādā logopēdi, psihologi, akustiķi, fiziologi, mediķi un valodnieki. Piemēri rāda, cik lielas var būt individuālās atšķirības pirmsskolas vecumā. Tajā pašā reizē tie arī apstiprina faktu, ka līdz 5 gadu vecumam – straujā vai lēnā tempā, vairāk vai mazāk pilnīgi – bērns jau ir apguvis savas apkārtnes (dzimto) valodu. Par īpaši svarīgu cilvēka valodas attīstības posmu V. Rūķe – Draviņa uzskata mūža pirmos 4 gadus: „... jo tad izveidojas indivīda pirmā valoda un priekšstats par valodas sistēmu vispār.” Bērna valoda veidojas pēc tādiem pašiem principiem, kā pieaugušais pilnveido savu valodu un kā profesionāli papildina valodnieki, tikai rezultāts bieži vien ir atšķirīgs no tā, ko esam pieraduši dzirdēt un ko runājam ikdienā. Bērna valodiskā aktivitāte ir radoša darbība, bet pats bērns nav valodnieks, viņš nespēj analizēt un apzināti mainīt to, ko ir radījis, nespēj pateikt, ka tas ir labi vai slikti, kritizēt, uzlabot valodu atbilstoši noteiktām normām. To dara pieaugušais, valodnieks.…
Bērna valodas pētniecība Latvijā pagaidām nav izveidojusies par patstāvīgu nozari, bet vairākās valstīs tas ir attīstīts pētniecības virziens, kurā strādā logopēdi, psihologi, akustiķi, fiziologi, mediķi un valodnieki. Piemēri rāda, cik lielas var būt individuālās atšķirības pirmsskolas vecumā. Tajā pašā reizē tie arī apstiprina faktu, ka līdz 5 gadu vecumam – straujā vai lēnā tempā, vairāk vai mazāk pilnīgi – bērns jau ir apguvis savas apkārtnes (dzimto) valodu. Par īpaši svarīgu cilvēka valodas attīstības posmu V. Rūķe – Draviņa uzskata mūža pirmos 4 gadus: „... jo tad izveidojas indivīda pirmā valoda un priekšstats par valodas sistēmu vispār.” Bērna valoda veidojas pēc tādiem pašiem principiem, kā pieaugušais pilnveido savu valodu un kā profesionāli papildina valodnieki, tikai rezultāts bieži vien ir atšķirīgs no tā, ko esam pieraduši dzirdēt un ko runājam ikdienā. Bērna valodiskā aktivitāte ir radoša darbība, bet pats bērns nav valodnieks, viņš nespēj analizēt un apzināti mainīt to, ko ir radījis, nespēj pateikt, ka tas ir labi vai slikti, kritizēt, uzlabot valodu atbilstoši noteiktām normām. To dara pieaugušais, valodnieks.
