Var pieņemt, ka cilvēka daba ir identiska kādai noteiktai īpašībai vai spējai, kas mūs padara par cilvēkiem un atšķir no dzīvniekiem. Šādu pieeju atspoguļo tādas dažādu laikmetu filozofu darbos atrodamais cilvēka definīcijas kā „sabiedrisks dzīvnieks”, „saprātīgs dzīvnieks”, „darbarīkus izgatavojoša būtne” vai „dzīvnieks, kas rada simbolus”. Tādejādi filozofiska pieeja cilvēka dabas izpratnē ir raksturīga ar iedziļināšanos kādā noteiktā cilvēka dabas aspektā.
Pirmkārt, cilvēkam piemīt pazīmes, kas ļauj to iekļaut noteiktos dzīvnieku sistemātikas iedalījumos. Vispārējais cilvēka organisma uzbūves pamatplāns atbilst pie hordaiņu tipa piederošā mugurkaulnieku apakštipa uzbūves pamatplāna. Tālāk cilvēka organisma organizācijas līmenis atbilst zīdītāju klases organizācijas līmenis atbilst zīdītāju klases organizācijas līmenim.
…
