Johana Volfganga Gētes romāns „Jaunā Vertera ciešanas” ir spilgts sentimentālās literatūras paraugs. Romānā visi notikumi ir balstīti uz jūtām, uz cilvēka iekšējo pasauli. Autors ir gribējis iežēlināt lasītāju, likt just līdzi nelaimīgajam galvenajam varonim – Verteram. Pēc šī romāna izdošanas Eiropu pāršalca jauniešu pašnāvību vilnis, pēc tā var spriest, kādu dziļu iespaidu uz lasītājiem atstāja šis Gētes darbs. Autors tik dabiski ir spējis atklāt visas galvenā varoņa jūtas, īpaši pievēršot uzmanību viņa ciešanām, ka lasītāji, paši to nemanot, tika dziļi ierauti līdzi Vertera jūtu pasaulē.
Šis romāns pieder pie epistulas žanra. Darba ievadā un nobeigumā parādās arī autora rakstītais teksts, bet lielākā daļa darba sastāv no vēstulēm un zīmītēm, ko kādam vai arī pašam sev ir rakstījis Verters.
Jaunais Verters romānā ir attēlots kā cilvēks, kurš ir ļoti labsirdīgs, vienmēr ļoti laipns un taisnīgs. Viņš cenšas dzīvot pēc godīguma principiem. Autora attieksme pret Verteru ir līdzjūtīga un katrā ziņā pozitīva. Verters daudziem lasītājiem liekas simpātisks, tie viņam pieķeras, jo viņš ir arī ļoti draudzīgs, sirsnīgs un pieklājīgs.…
