Indijas saimniecība

Agrāri industriāla valsts. Pēc IKP kopapjoma Indija ieņem 13.vietu pasaulē. IKP uz vienu iedzīvotāju ir 2200 dolāri, no tiem lauksaimniecība dod 25%, industrija 24%, pakalpojumi 51%. Valsts aizsardzībai iek atvēlēti 3,1% no IKP. Straujiem tempiem attīstās pakalpojumu sektors. Indijai raksturīgi krasi ekonomiski un sociālie kontrasti, ražošanas formu daudzveidība; lielu modernu uzņēmumu pastāvāšana līdzās mājrūpniecībai, primitīvai lauksaimniecības sīkražošanai, iedzīvotāju masu nabadzībai. Valsts bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. Dabas resursi: akmeņogles (pēc krājumiem 4.vietā pasaulē), dzelzsrūda (10% pasaules krājumu), mangāns, titāna rūda, hromīti, dimanti, vizla, boksīti, kaļķakmens, šelfa joslā nafta un gāze. Nozīmīga nozare ir kalnrūpniecība( akmeņogļu, dzelzsrūdas, boksītu, mangāna rūdas, urāna, volfrāma un polimetālu rūdas, ilmenīta, zelta, dimantu ieguve). Valsts ražo 454.6 miljardus kWh elektroenerģijas, no tās TES 79.4%, HES 17.8%, AES 2,5%, alternatīvie enerģijas avoti 0.3%. Darbojas 3 AES. Melnā (tērauda kausēšana) un krāsainā metalurģija (alumīnija un vara ražošana). Ražo unikālu metalurģijas produkciju eksportam.
Svarīga nozare mašīnbūve (kalnrūpniecības iekārtas, preču vagoni, lokomotīves, dīzeļdzinēji, raķetes, karakuģi, kaujas lidmašīnas, velosipēdi, šujmašīnas, kosmosa tehnika, elektronika, ieroču ražošana). Programmatūras izstrāde. Tradicionāla nozare tekstilrūpniecība (kokvilnas, vilnas, džutas, dabīgā zīda audumu ražošana). Ādas apavu ražošana Ķīmijas rūpniecība (minerālmēslu, medikamentu ražošana). Naftas ieguve un pārstrāde. Pasaulē pazīstami ir amatniecības izstrādājumi (paklāji, izstrādājumi no metāla, ziloņkaula). Pārtikas rūpniecība (cukura, augu eļļa, augļu un dārzeņu konservi). Rafinētā cukura ražošanā 3.vietā pasaulē (aiz Brazīlijas un Kubas).

…