Viens no ikdienā biežāk dzirdētajiem un lietotajiem vārdiem ir „ģimene”. Laba, laimīga, slikta, bērniem bagāta, strādīga vai slinka ģimene ir gan profesionālu pētījumu, gan draugu, radu un kaimiņu sarunu objekts. Jautājums par to, kādēļ un vai vispār cilvēkiem nepieciešama ģimene, kāds ir ģimenes lielums, tās attiecības ar apkārtējo sabiedrību, tradīcijas, aizliegumi un savstarpējā atbildība. nav viennozīmīgs. Katram par to var būt savs viedoklis. Taču pastāv arī kopīgi galvenei elementi, kas raksturo ģimeni:
cilvēki apprecas, lai varētu dzīvot kopā un radītu bērnus.
vecāki parasti dzīvo kopā ar savu bērnu vai bērniem, bet daudzviet kopā dzīvo un saimnieko vecvecāki, vecāki un viņu bērni.
Arī ikdienas paradumi katrā mājā ir citādi. Vieni katru rītu un vakar sēžas pie kopīga ēdamgalda, pārrunā dienas notikumus, turpmākos plānus un katra vajadzības. Citiem mājā visredzamākajā vietā ir „ziņojumu dēlis”, uz kura katrs promejot atstāj zīmīti pārējiem.
Dzīvošana ģimenē ir raksturīga un būtiska dažādos cilvēka dzīves posmos, mainās tikai indivīda loma un vieta tajā. Sakot „mana ģimene”, atšķirīgu saturu šajos vārdos ieliek bērns, cilvēks spēka gados un sirmgalvis.…
