Komētas ir netīras sniega pikas. Vairākums no tām uzturas Saules sistēmas ārmalā. Kad komēta nokļūst Saules tuvumā, tai izveidojas milzīga galva un astes.
Astronomi ir aprēķinājuši, ka aptuveni pirms 10 triljoniem gadu komētas izveidoja Orta mākoni – milzīgu sfērisku mākoni, kas aptver Saules sistēmu. Mākonis ir neiedomājami liels, aptuveni 7,6 miljonu kilometru diametrā. Katra komēta riņķo ap Sauli pa savu orbītu. Tās visas ir kartupelim līdzīgas formas sniega, iežu un putekļu veidotas pikas, kuru diametrs ir tikai daži kilometri. Komētas ir "astes zvaigznes", kas tāpat kā citi Saules sistēmas ķermeņi riņķo ap Sauli. Komētu orbītas ir ļoti izstieptas un tās mainās planētu gravitācijas ietekmē. Pēc apriņķojuma ilguma iedala īsperioda un ilgperioda komētās. Īsperioda komētas bieži atgriežas pie Saules, bet ilgperioda komētas nonāk Saules tuvumā vienu reizi ļoti ilgā laika posmā. Daudzu komētu parādīšanās nav iepriekš paredzama tāpēc, atklājot jaunu komētu, nosauc to atklājēja vārdā. …
