Vadītājs un vadīšana

Lai sasniegtu organizācijas mērķus, ir jānodrošina visu menedžmenta funkciju izpilde, taču bez efektīvas vadīšanas nevar reāli īstenot plānošanu, organizēšanu, motivēšanu un kontroli. Tieši vadīšana caurstrāvo visu menedžmenta sistēmu, tajā skaitā funkcijas, metodes, stratēģiju, taktiku u.c. Vadīšana ir iedarbība uz darbinieka darbību (personu vai grupu) ar noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai īstenotu organizācijas mērķus. Tātad ja ir vadīšana, loģiski jābūt arī vadītājam. Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē darbinieku darbību (personu vai grupu), lai īstenotu organizācijas mērķus. Ja vadīšana pēc būtības ir process, tad vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas īsteno šo procesu organizācijā. Jebkurš menedžeris, kam ir pilnvaras vadīt saskaņā ar organizācijas sakārtojumu, var būt vadītājs. Ja tā būtu vienmēr, tad problēmas nerastos. Taču praksē jebkurā organizācijā pastāv ne tikai formālie, bet arī neformālie vadītāji. Neformālie vadītāji var būtiski ietekmēt darbinieku rīcību, neskatoties uz to, ka viņiem nav piešķirtas pilnvaras, amats un atalgojums, kas paredzēts formālam menedžerim.
Pēc analoģijas var arī atšķirt menedžmentu no vadīšanas. Ja menedžments nosaka kas kā un kad jādara organizācijā, tad vadīšana ir spēja ietekmēt darbiniekus un virzīt viņu darbību noteiktos virzienos.
Lai panāktu efektīvu vadīšanu, vadītājam jālieto vara. Sabiedrībā varu parasti saista ar vardarbību, spēku, agresiju. Praktiski varu var izmantot dažādi, lietojot daudzas metodes un paņēmienus, ali ietekmētu darbinieku rīcību. Vara ir iedarbība uz darbinieku rīcību, lai sasniegtu organizācijas mērķus. Tātad vadīšana ir reāla varas lietošana. Pastāv gadījumi, kad, kaut gan vadītājam ir noteiktas vadīšanas pilnvaras, viņš ne vienmēr var tās īstenot, jo padotie var vienkārši atteikties izpildīt vadītāja pavēles, prasības, rīkojumus, ja viņa rīcībā nav nepieciešamās varas. Parasti vadītāja vara ir saistīta ar padoto atkarību dažādos jautājumos: atalgojuma paaugstināšana, izvirzīšana amatā, pilnvaru palielināšana, sociālo vajadzību apmierināšana utt. Taču jāņem vērā arī pretējā tendence : noteiktās situācijās padotajiem ir vara pār vadītāju, jo viņš ir atkarīgs no padotajiem (piemēram, informācijas vākšanas analīzē, spējā efektīvi pildīt pienākumus u.c.).
…