Dažādās kultūrās un reģionos cilvēka saikne ar mitoloģiskās domas bezrūpīgo pasauli saglabājas gadsimtiem un pat gadu tūkstošiem ilgi. Laika gaitā no mitoloģiskās apziņas domāšanas un pasaules apguves formas, liecinot par atšķirīgu cilvēcības formu veidošanos, par citu- no mitoloģiskās pasaules atšķirīgu- pasauļu tapšanu. Kā zināms, Austrumu kultūra visā ilgajā attīstības gaitā saglabā savdabīgu saistību ar mītu, izkopj intuitīvu, tēlainu pasaules redzējumu un skaidrojumu.
Atšķirībā no Austrumu zemēm Vidusjūras baseina reģionā dzimst pilnīgi jauns un nebijis brīnums – sengrieķu filozofija, kas ar laiku kļūst par vienu no visas Rietumu civilizācijas stūrakmeņiem. Jebkurai tautai un kultūrai raksturīgas savas gudrības meklējumu formas, centieni atminēt pasaules uzbūves noslēpumus, rast vietu šajā būvē. Sengrieķu gudrības mīlestība – filozofija – cenšas tuvoties patiesībai savā, īpašā veidā: tā tiecas skaidrot pasauli, meklējot skaidrojumam pamatojumu. Tā tiecas pārliecināt, parādot kopsakarības, salīdzinot, izmantojot prāta spriedumus un slēdzienus. Tā pretstatā Austrumu gudrības meklējumiem attīsta pasaules racionālās apguves veidu, balstoties uz loģiski jēdzienisku domāšanu.…
