F. De Sosīrs runāja par sintagmatiskajām un paradigmatiskajām attiecībām, kas valda pār cilvēku zināšanām kopumā, ne tikai valodā. Alens Grahams (2003) Sosīra lietotos sintagmatiskās un paradigmatiskās ass jēdzienus skaidro tā, ka valoda darbojas caur kombinācijām un asociācijām (Graham, 2003: 58), kā tas ir jebkura vienkārša teikuma gadījumā. Birgers Hjorlands (2007), savukārt, norāda, ka F. De Sosīrs “uzsvēra, ka nozīme veidojas no atšķirībām (differences) starp apzīmētājiem” (Hjorland, 2007 [tiešsaiste]) un ka “šīs atšķirības ir divu veidu: sintagmatiskas, t.i., attiecas uz novietojumu, un paradigmatiskas, respektīvi, attiecas uz aizvietošanu” (turpat). Tātad, valoda ir zīmju sistēma, kas darbojas vismaz divos līmeņos vienlaikus, turklāt zīmju nozīmi iespējams noteikt tikai valodas kā sistēmas ietvaros (Ivbulis, 1995: 76) un tā mainās, tāpēc, lai lasītājs spētu saprast literāra teksta jēgu, viņam jāzina kods, ar kura palīdzību autors tekstu iekodējis. …
