Un ar reizi nāks tas brīdis Kad viņš savu naidnieku, Vienu pašu lejā grūdis, Noslīcinās atvarā – Tad zels tautai jauni laiki, Tad būs viņa svabada! - A.Pumpurs, "Lāčplēsis"
Andrejs Pumpurs (1841 – 1902) ir latviešu dzejnieks, kurš no tautas dziesmām, teikām un pasakām radījis eposu Lāčplēsis. Jau no bērnības pēc nostāstiem zināja vēsturi, prata vāciski, daudz lasīja un zināšanas viņu izveidoja par vienu no latviešu tautas izcilākajiem 19.gs. dzejniekiem.
Ar Lielvārdi Andrejs Pumpurs iepazīstas 1853. gadā, kad sāk apmeklēt draudzes skolu. Skolotājs Fridrihs Augusts Beneveskis ieliek labus zināšanu pamatus, taču centīgais jaunietis par vecāku naudu tos pašus priekšmetus vasarā vēlreiz apgūst vācu valodā. Viņš beidz trīs klases. 19.gs. vidū tā bija laba izglītība. Pumpurs draudzes skolu pabeidzis kā pirmais skolnieks. 1858. gadā sāk mērnieka mācekļa gaitas Heinriha fon Rautenfelda Rembates muižā. Ziemās viņš strādā galdnieka darbu. Par mērnieku viņš nostrādā 14 gadus. Mērnieka gaitās paplašinās A. Pumpura redzesloks, veidojas uzskati par dzīvi un cilvēkiem. Strādādams Piebalgā par mērnieku, A. Pumpurs sāk dzejot. Viesojoties Lielvārdē pie vecākiem, kas dzīvo uz “muižas zemes”, Andrejs Pumpurs sadraudzējas ar skolotāja palīgu Krogzemju Miku – Ausekli. Abus tuvina dzeja, dzimtenes un savas tautas mīlestība, interese par folkloru un vēsturi.…
