1)Klimatiskie faktori:
gaisma
Gaisma izšķir gaismas augus – saulmīļu, kas var augt tikai apgaismotās vietās, ēnas augus, kas slikti panes tiešu saules gaismu (piem., paparžaugi), ēncietīgus augus, kas panes arī ēnu. Katram organismam ir noteikts kompensācijas punkts, t.i., stāvoklis, kad sintezēto vielu daudzums un izdalīto vielu ir līdzsvarā. Lai organisms augtu un attīstītos gaismas daudzumam jābūt lielākam par kompensācijas daudzumu. Ēnā augošiem augiem ir morfoloģiskas atšķirības – vājāk attīstīti mehāniskie audi, gari posmi, lapas plānākas nekā saulē augošiem.
Dzīvnieki atkarībā no diennakts aktivitātes iedalās – dienas un nakts dzīvniekos. Tomēr šis dalījums ir zināmā mērā relatīvs, piemēram, susliks vasaras karstajās dienās ir aktīvs arī dienas vidū.
Gaismas ietekmē augu daļas izmaina stāvokli – fototropisms, tas var būt pozitīvs, t.i., augu tiecas uz sauli; dziļi mežos novērojams transversālais fototropisms , kad lapas maina plātnes stāvokļa leņķi, lai maksimāli izmantotu nelielos gaismas daudzumus, izveidojas lapu mozaīka, kas labi izteikta kļavām, dižskābāržiem u.c. augiem. Negatīvais fototropisms novērojams augu saknēm, ja tās kādu iemeslu dēļ zaudējušas augsnes segu.
Dzīvnieku valstī vērojama kā pozitīva, tā negatīva fototaksija. Pie pozitīvas fototaksijas dzīvnieks pārvietojas gaismas virzienā. Daudziem dziļūdens iemītniekiem izpaužas negatīva fototaksija.…
