Šī eseja būs veltīta manai izpratnei par to, ko mēs dzīvē gribam sasniegt, ar kādiem līdzekļiem, un vai vispār tas ir vajadzīgs, ņemot frāzes no R. Dekarta darba "Pārruna par metodi". Galvenās problēmas es mēģināšu pasniegt jautājuma formā. Pēc tam mēģināšu izveidot situāciju, kas liktu aizdomāties par manu uzdoto jautājumu.
Sākšu ar visiem labi zināmo Dekarta frāzi: "Es domāju, tātad es esmu". Es netaisos citēt un atstāstīt šo frāzi, bet pavērt priekškaru uz manu izpratni par to, kā es uztveru notiekošo. Mani, un cerams arī katru cilvēku, interesē: "Kas es esmu patiesībā, un ko es tiešām gribu iegūt no savas pašreizējās dzīves?" Bet kā mums ir zināms, lielākā daļa cilvēku nemaz neinteresējas par lietām, kas nav saistītas ar mūsdienu rietumu pasaules materiālo realitāti. …
