Kas ir dzīvība? Vai tas, ka cilvēks staigā, guļ, satiekas ar citiem sev līdzīgiem radījumiem, apmierina izsalkumu? Varbūt, ka tā arī ir dzīvība... Cik primitīvi, bet patiesi! Cilvēkam ir viegli nodrošināt savu eksistenci, taču tas nenozīmē, ka ir viegli dzīvot. Dzīve bez mērķa nogalina, tādēļ pat tām darbībām, kad cilvēks staigā, guļ vai ēd, jābūt mērķtiecīgām. Tas piešķir dzīvībai vērtību. [1]
Danielas Stīlas romānā "Hiroko" japāņu meitene Hiroko savas dzīvības vērtību sāka apzināties tikai tad, kad tēvs viņu aizsūtīja uz Ameriku. Hiroko izvirzīja mērķus, kuri jāsasniedz, lai nodrošinātu savu pastāvēšanu. Viņa sāka apzināties savu patieso vērtību, kļuva drošāka, pašpārliecinātāka, noteica arvien grūtāk veicamus uzdevumus. Meitene iemācījās angļu valodu un mēģināja pierādīt amerikāņiem, ka arī japāņi ir tādi paši cilvēki kā visi citi, kuri apzinās savas dzīvības vērtību.…
