A.Skujiņas dzejai raksturīgs traģisks pasaules skatījums, alkas pēc romantiskā ideāla, kuru nespēj atrast reālajā dzīvē. Dzeja liek aizdomāties par dzīves netaisno un skumjo pusi, par bezizeju un neiedomājamām alkām pēc mīlestības.
Dzejā tiek uzsvērts sievišķīgais pasaules skatījums un trauslā sievišķība, kā arī smeldze un alkas pēc nopietnas mīlestības. Tā ir galvenā problēma. Risinājums ir izjust un izdzīvot to.
Autora attieksme ir personīga, jo pati Skujiņa dzīvē jūt sāpes un bezizeju. Vienīgi fantāzijās un sapņos var rast patvērumu. Citāts: „Dzīve ir netīra peļķe, tik sapņi tai pāri klāj saulrieta kvēli”.
…
